Arhīvs

82438

LATVIJAS REPUBLIKAS PROKLAMĒŠANAS 99. GADADIENA
17.11.2017


18.novembris ir Latvijas dzimšanas diena – 1918.gada 18.novembrī tika pasludināta neatkarīga Latvijas valsts. Latvijas Republikas proklamēšanas diena ir Latvijas valsts pasludināšanas diena, kas ik gadu tiek atzīmēta 18.novembrī - visas dienas garumā Latvijā notiek patriotiskas nozīmes pasākumi, jo tieši šī diena ir katram latvietim pati nozīmīgākā valsts svētku diena.

 

 

Vēstures fakti

Laika posmā no 1918.gada 18.novembra līdz 1919.gada 11.novembrim latviešu karavīri izcīnīja vairākas kaujas, kurās tika gūtas uzvaras, taču noslēdzošā un nozīmīgākā uzvara tika gūta 1919.gada 11.novembrī, kad no Rīgas tika izskausts Bermonta karaspēks jeb Rietumkrievijas Brīvprātīgo karaspēks. Neskatoties uz to, ka tolaik vēl nebija nospraustas Latvijas valsts robežas, apņēmīgu nacionālistu grupa nolēma rīkoties Latvijas valstiskās neatkarības labā.

Vienu dienu pirms neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšanas, 1918.gada 17.novembrī tika izveidota Tautas padome, kas nekavējoties ievēlēja pirmo Latvijas Pagaidu valdību un pieņēma lēmumu, ka nākamajā dienā tiks sasaukta kārtējā Tautas padomes sēde, kuras laikā tiks proklamēta Latvijas Republika.

1918.gada 18.novembris – Neatkarīgas Latvijas proklamēšana Latvijai liktenīgās dienas svinīgais brīdis sākās pulksten 16:00, kad Nacionālajā teātrī uz skatuves jau bija sapulcējušies Tautas padomes locekļi. Svinīgo sēdi vadīja Gustavs Zemgals (jo Jānis Čakste vēl nebija paguvis ierasties Rīgā), sākumā nolasot 1918.gada 17.novembra Tautas padomes sēdes protokolu. Pēc protokola nolasīšanas, skanot skaļiem aplausiem, Gustavs Zemgals paziņoja, ka suverēnā jeb valsts vara pāriet Latvijas Tautas padomes rokās. Pēc šī paziņojuma tika dots vārds pirmajam Latvijas Ministru prezidentam, Kārlim Ulmanim, kurš pasludināja, ka Latvijas valsts ir nodibināta kā neatkarīga un demokrātiska republika. Visiem klātesošajiem pieceļoties kājās, atskanēja Kārļa Baumaņa sacerētā tautas himna "Dievs, svētī Latviju!", kas tika nodziedāta trīs reizes. 

Noslēdzot Latvijas Tautas padomes sēdi, G.Zemgals vērsās pie visiem klātesošajiem ar aicinājumu palīdzēt grūtajā Latvijas izveidošanas darbā, uzsverot, ka vienīgā viņu vēlēšanās ir saules mūžs Latvijai un lai demokrātiskā Latvija dzīvotu. Neizmērojamā sajūsmā visi klātesošie atkal trīs reizes nodziedāja "Dievs, svētī Latviju!".  Pāris mēnešus pēc šī drosmīgā soļa, nevēloties zaudēt sev nozīmīgo teritoriju, Rīgā iebruka Krievijas impērijas karaspēks, ko tolaik veidoja boļševiki jeb lielinieki. Tie tika padzīti no Rīgas, bet drīz vien Latvijas brīvības cīnītājiem nācās piedzīvot arī vāciešu un bermontiešu uzbrukumus.  




      Atpakaļ